Mēness fāze

Partneri

Reklāmkarogs
Dārzs un vide
Dārzu un apstādījumu projektēšana ierīkošana un kopšana

ĶNUP
Ķekavas novada uzņēmēju padome

Mārupes uzņēmēji
Biedrība "Mārupes uzņēmēji"

FACEBOOK

Tiešsaitē?

Šobrīd klātienē ir 422 viesi 

free counters

Dārza pasaule 1.2020

“Dārza Pasaule” janvārī

Lai labāk varētu ielāgot visus ar gada ritumu saistītos dārza darbus un zinātu, kas un kad dārzā vai siltumnīcā

jādara, dzīvi atvieglos uz papīra, datorā vai mobilajā telefonā pašrocīgi izveidots kalendārs jeb plāns. Tā dara gan tomātu audzētāja Elga Bražūne, gan dendroloģe Aija Kaškure, gan Nacionālā botāniskā dārza lakstaugu speciāliste Marija Semerova, gan ziedu selekcionāre Guna Rukšāne un stādaudzētavas īpašnieks Andrejs Vītoliņš. Viens no G. Rukšānes padomiem: “Pierakstiet jebkādā formā visu, kas pēc kāda laika varētu interesēt pat par augiem, kas neplānoti nonākuši jūsu dārzā un pašlaik nešķiet interesanti.”

Šķiet, kas var būt labāks par rūpīgi koptu zālienu, bet LU botāniskā dārza pētniece Inese Nāburga uzskata, ka zāliena vietā ilgtermiņā var būt ekonomiskāks un noteikti mazāk vienmuļš risinājums – zālienam līdzīgo ziemciešu stādījumi. Tie labi izskatīsies vietās, kur zāle īsti negrib augt, vai tur, kur tā grūti kopjama. Zāliena imitēšanai ieteicami augi, kas prasa mazāku kopšanu nekā mauriņš. Populārākie no tiem – efejas, pahisandras un kapmirtes, bet ir arī daudz citu augu, kas piemēroti gan sausām, gan mitrām, gan saulainām un ēnainām vietām.

Melnais plūškoks zināms gan kā krāšņumaugs, gan

kā ārstniecības augs. Tulkojot tieši no vācu valodas, tas saucas “veco ļaužu oga”. Tas nav tāpēc, ka tā domāta tikai veciem ļaudīm, bet gan tāpēc, ka dod mundrumu, stabilizē asinsspiedienu, nodrošina organismu ar vitamīniem un antioksidantiem. Dārzkopības institūta pētniece Sandra Dane, gan iesaka ogas labāk pamēģināt nelielā daudzumā, jo apēstas svaigā veidā vairāk nekā sauja, var izraisīt sliktu dūšu, reiboni, „ātras kājas”, strauji pazemināt asinsspiedienu.

Melnais plūškoks labi augs trūdvielām bagātā augsnē, zied vēlu, kad salnas jau beigušās, bet jāievēro, ka tas iekļauts invazīvo sugu sarakstā kā papildus monitorējams augs.

“Latvijā vairākās saimniecībās ir iestādīti trifeļu dārzi. Tiesa, nevienā no tām trifeles vēl nav izaugušas, un uzskatu, ka šobrīd tas ir drīzāk eksperiments, nevis biznesa projekts,“ teic Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere. Tikmēr žurnāliste Solvita Smiļģe ielūkojusies  Itālijas vidienes Abruko reģiona trifeļu audzētāju Berlingeru ģimenes bioloģiskajā saimniecībā. Tur tiek iegūtas sēnes, kas, atkarībā no sugas, maksā pat līdz pat 2000 eiro kilogramā. “Ja trifeles gatavojaties ēst pirmoreiz mūžā, lai nebūtu vilšanās, ziniet – negaidiet no tām mūsu sēņu, piemēram, baraviku smaržu un garšu,” iesaka ceļotāja. Protams, interesants piedzīvojums jau ir ielūkošanās pašā trifeļu audzētāju pasaulē.

Latvijā ar Sosnovska latvāņiem aizauguši vairāk nekā 11 000 hektāru zemes. No valsts 119 novadiem un pilsētām šis augs nav manīts tikai 12 novados. Tas aug pat Rīgā Lucavsalā un Skanstes rajonā,” stāstot par “botānikas jenotsuni” Sosnovska latvāni uzsver Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā inspektore Astra Garkāje.

Ja kādā vietā latvānis ir ieviesies, jārēķinās, ka no tā varēs tikt vaļā tikai 3-4 sezonās, to regulāri pļaujot, noganot, indējot, iznīcinot saknes un vietā iesējot citus augus. Sosnovska Latvānis tomēr ir nekoptu zemju augs un cilvēks ir par to stiprāks.

Atcerieties, ka zirņu zaļumus var audzēt arī ziemā. Jauno zirņu lapas un ūsas ir ēdamas un garšo tāpat kā zaļie zirņi. Zirņu zaļumus var izaudzēt arī mājas apstākļos, bet būs nepieciešams papildu apgaismojums. Labākas, protams, ir speciālās, augiem

paredzētās lampas, bet eksperimentam var iztikt arī ar galda lampu. Vienīgi jārēķinās, ka nāksies nodrošināt vismaz 13–14 stundu garu gaismas dienu. Skaidrs, ka vispirms būs vajadzīgas nekodinātas zirņu sēklas, kas pirms sēšanas bagātinātas kūdras substrātā diennakti būs jāpamērcē aukstā ūdenī. Zirņi drīz vien sadīgs un būs ēdami, tiklīdz tiem sāks veidoties pirmās īstās lapas.

Savu nelielo dārzu Cēsu pusē diplomēta permakultūras

dizainere Guna Zālamane kopj jau divus. Gunas domubiedre Daira Kiļupe teic – tas ir dārzs, kurš nav jāravē un kura veidošanā izmantoti dabā noskatīti principi. Starp citām labām Gunas un Dairas saimniekošanā noskatītām lietām ir arī zāles, nātru vai nezāļu virca, kas nesmird, bet ož vien pēc skābētiem gurķiem vai kāpostiem. Kas jādara, lai tā būtu? Izrādās, pietiek iekārt vircas traukā zeķi ar sauju dīķmalas vai meža zemi.

Pēdējās izmaiņas: Ceturtdiena, 02 janvāris 2020 17:36
 
on-line.lv Яндекс.Метрика
Vides dizains created with Vides Dizains.