Numurā lasi:

Jauns Dārza Pasaules pielikums - "Tomāti un gurķi laukā un siltumnīcā"!
Mīlestības dārzs Upesgrīvā
Odontoglosas – orhidejas pat iesācējiem
Žurnāla vāks

Gloksīnijas – ziedu zvanu karalienes
Ziedu tulks vēsta, ka ziedošā gloksīnijā var iemīlēties no pirmā acu skatiena.

Vēsturiskas vērtības – rīcini
Rīcinus audzē galvenokārt vērtīgo sēklu dēļ, bet Baltijas klimatā tie ir tikai košumdārza augi.
Dzimtenē – tropu klimatā – rīcini aug kā mūžzaļi augi, sasniedzot vairāku metru augstumu gluži kā koki, bet mūsu mērenajā klimatā tie ir viengadīgi.
Šķirņu nav daudz. Daļa aug kā teju divmetrīgi krūmi, bet daži ir aptuveni metru gari ceri ar zaļiem vai koši krāsainiem dzinumiem. Ziedi sīki, neizteiksmīgi, bet no vasaras vidus rīcini rotājas ar koši violeti sarkaniem vai oranžbrūniem adatainiem sēklu bumbiņu čemuriem.

Lasiet numurā:

Paprikas – saldas, sīvas un skaistas
Augu kolekcionēšana aizrauj galvenokārt telpaugu un puķu mīļotājus, taču pēdējā laikā populāras kļūst arī dārzeņu šķirņu kolekcijas. Papriku augļi ir tikpat koši kā puķes, to forma un lielums – pārsteidzoši dažādi, turklāt tie ir garšīgi un veselīgi, tāpēc tiešām ir vērts iegūt un audzēt lielāku skaitu šķirņu.
Edītes Seipules dārzeņu kolekcijā Dundagā ir aptuveni 50 papriku šķirņu. Vairākums, protams, ir saldā paprika, bet arī aso jeb sīvo šķirņu klāsts iesniedzies otrajā desmitā.

Kolekcijas puķe – fuksija. Skaistākās šķirnes un labākās metodes kā tās pārziemināt.
Antra Žeivota, kuras kolekcijā ir vairāk nekā 100 fuksiju šķirņu un sugu, jaunākos un kaprīzākos augus pārziemina mājā, bet pārējās – stirpā.

Mazāk zināmie pākšaugi – turku zirņi, sparģeļzirņi, vigna.Tradicionāli Latvijā tiek audzēti pelēkie un zaļie zirņi, cūku pupas un pupiņas, jo gadu desmitiem (runājot par pupiņām) un simtiem (pupu un zirņu gadījumā) krātā pieredze liecina, ka tieši šie pākšaugi ir vispiemērotākie mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Globalizācija, iespēja ceļot un televīzijas raidījumi mudina cilvēkus audzēt aizvien jaunus, mums mazāk zināmus augus.

Pieticīgie laimiņi
Laimiņu (Sedum)sugu un šķirņu ir tik daudz, ka ar šīm ziemcietēm var sastādīt no vasaras sākuma līdz visvēlākajam rudenim ziedošās dobes, krāsainu lapu cerus vai kājeniskus, pavisam zemus un ziedošus zemsedzes paklājus zāliena vietā. Laimiņi aug smilšainā, barības vielām ne īpaši bagātā augsnē.

5 iemesli, kāpēc pūst ķiploki

Lasiet numurā:

Rudbekiju māsīcas ehinācijas

Dārza Pasaule viesojas pie Māras Hincenbergas dārzā Aucē

Bērzu un sapņu dārzs Jūrmalas smiltājā. Ielūkojamies uzņēmēju Gavrilovu ģimenes dārzā

Latviešu zemnieku melnie ikri – kaņepju sviests

Lasiet numurā:

Cik dažādas var būt saulespuķes   

Kā dzejniece Anda Līce notur frontes līniju laukos   

Kā sagatavot vīnogulājus rudenim

10 labākās upeņu, aveņu, ērkšķogu un jāņogu šķirnes

Lasiet numurā:

Kolekcijas puķe – flokši

Dārza Pasaule viesojas Cēsnieku Initas un Aleksandra Bimbiruļu dārzā.

Ko audzē mazpulcēni

Trifeles aug arī Latvijā